Slidu vēsture

Vai Tu zināji, ka pašas pirmās radītās slidas nelīdzinājās tām, ar ko slido uz kvalitatīva ledus Olimpiskajās spēlēs?

To aizsākums ir radies 1800 gadus p.m.ē Skandināvijā. Ar tām varēja slidot uz ledus, pateicoties govs vai zirga kaulam, kurā tika iedurts caurums un vēlāk, apsiets ar ādas siksnu. To funkcija pirmkārtnēji   nebija izklaide vai sports, bet gan efektīvs līdzeklis lai pārvietotos daudzajām upēm un kanāliem. Tām nebija asas malas, tās bija plakanas, kas apgrūtināja ceļotāju atsperties. Tāpēc, tika paņemta nūja, ar kura tika iedurta zemē starp kājām, lai stumtu sevi līdzi. Ja piešāvās, pārvietoties ar kaula slidu nebija nemaz tik slikti, jo kaulam piemita taukaina konsistence, un mijiedarbojoties ar ledu, tas palīdzēja virzīties uz priekšu. 

Īsta slidu revolūcija notika tikai 13. gadsimtā, kad holandieši sāka izgatavot slidas ar koka un dzelzs pamatni. Tā radās lielāka kontrole par kustībām, taču asmeņi vēl neslīdēja tik gludi.

15. gadsimtā slidai tika pievienots dramatiski izliekts purngals. Pētnieki uzskata, kā tā ir bijusi tikai modes lieta, jo izliekuma augstumam un formai, kas pārsniedz pirmo centimetru, nav funkcionālas nozīmes. Lai nu kā, attīstoties slidai, mazs izliekums aizvien tika pielietots, iedvesmojoties vēsturiski no pirmajām kaula slidām.

19. gadsimts: līdz ar slidošanas popularitāti Amerikā un Anglijā, slidām tiek veikti papildu pielāgojumi. Tika izgudrotas pirmās tērauda skavas slidām. Tas padarīja tās drošāk piestiprinātas zābakam, un tāpēc sarežģītas kustības varēja veikt, asmeņiem nenokrītot pusceļā.

20. gadsimtā slidas kļuva par to, ko mēs pazīstam šodien. Tehnoloģiju un materiālu uzlabojumi ir veicinājuši radīt vieglākas un efektīvākas slidas. Kā piemēram, vecās piesprādzētas slidas padevās zābakiem ar ieskrūvētiem asmeņiem, ļaujot skrituļslidotājiem pārvietoties vieglāk un drošāk, kā arī veikt mazākus soļus distancē.